- Sākums
- Eksponāti
- Par mums
- Telpas
- Aktualitātes
- Veikals
- Kontakti
- Column 2
- Darba laiksPk, Se, Sv 12:00 – 18:00
Iepriekš vienojoties, muzeju iespējams apmeklēt arī citos laikosTālruņa numurs+371 26414162 Diāna
+371 29486512 NormundsAtrašanās vietaKantora iela 22a, Rīga, Latvija
- Virtuālā tūre
„Latvello” velosipēdu fabrika 1923- 1940
1923. gadā Rīgā dibinātais uzņēmums „Latvello” jau pēc nedaudz gadiem bija viena no lielākajām Latvijas velosipēdu fabrikām. Sākumā tā atradās nomātās telpās Lāčplēša ielā 47, un nodarbināja tikai 15 cilvēkus.
Jau dibinot uzņēmumu vadība izvirzīja uzdevumu- velosipēdus ražot pēc iespējas saviem spēkiem, bez komplektēšanai nepieciešamo detaļu importa, bet lietojot vismodernākos paņēmienus.
Lai gan iesākumā ražotāji vēl bija spiesti lietot vācu „Wittler”, „Brennabor”, FWB, kā arī angļu BSA un „Perry” komplektēšanai nepieciešamās detaļas, taču tās pakāpeniski atvietoja ar pašu ražotajām. „Latvello” velosipēdiem raksturīgi bija izturīgi rāmji, gatavoti no slavenā zviedru tērauda, viegla gaita un grezns izskats.
Pieprasījums pēc „Latvello” velosipēdiem un daļām bija milzīgs. Kad 1925.gadā radās iespēja pārcelties uz plašākā telpām Riepnieku ielā6, ražošanas paplašināšana varēja sākties ar jaunu vērienu. Darbā tika pieņemti vairāk nekā 100 darbinieku, bet produkcijas apjoms pieauga līdz 8000 velosipēdiem gadā.
Lielo pasūtījumu apjoms deva iespēju ievērojami paplašināties un modernizēt ražošanu. Ārzemēs iegādājās vairāk nekā 120 speciālo darbgaldu. Pilnīgi pārbūvēja virpotavu, lodēšanas iecirkni, slīpētavu un galvanisko iecirkni. Īpaša uzmanība tika pievērsta lodīšu gultņu kvalitātei. 1932. gadā „Latvello” sāka ražot LVF tipa brīvrumbas, pēc vācu firmas „F&S Torpedo” parauga. Tām bija ļoti viegla gaita un drošas bremzēšanas ieplājas. Rezultātā velosipēdu kvalitāte kļuva vēl labāka.
1936. gadā tika iegādāts liels zemes gabals pie Brasa stacijas, Starta ielā 1, kur gada laikā uzcēla jaunu, modernu fabrikas ēku. Uz jaunajām telpām „Latvello” pārcēlās 1937.gadā un ražotnē nodarbināja vairāk nekā 200 strādnieku un 30 inženiertehnisko darbinieku. Velosipēdi ieguva jaunu, modernu ārējo izskatu un joprojām saglabāja nepārspējamo „Latvello” kvalitāti. Divriteņu krāsojums bija īpaši glīts un ļoti izturīgs. Emaljētās detaļas pirms emaljas iededzināšanas tīrīja modernos smilšu strūklas aparātos, iededzināja ar īpašu pretrūsas krāsu, kura emalju pasargāja no plaisāšanas un atlobīšanās.
Papildus jau agrāk ražotajām detaļām pašu mājās tika darināti arī dubļu sargi un niķelētās riteņu aploces, kā arī ērtie un izturīgie sēdekļi un instrumentu somas.
Līdz 1940.gadam fabrika bija sasniegusi augstu ražošanas līmeni, gada apgrozījums bija sasniedzis 1,6 miljonus latu, bet gada produkcija- pat 30 000 velosipēdu. Septiņpadsmit „Latvello” pastāvēšanas gados tika izgatavoti vairāk nekā 100 000 velosipēdu.
1940. gada jūnijā pēc padomju okupācijas viss strauji mainījās. Jau jūlijā „Latvello” fabrika tika nacionalizēta. Vienīgais ko jaunā vara vadītājam atļāva, bija- no noliktavas paņemt bez maksas trīs jaunus „Latvello” velosipēdus.
Pēc Otrā pasaules kara beigām velosipēdu ražošana netika atjaunota, bet bijušajās „Latvello” telpās ierīkoja mašīnbūves fabriku „Kompresors”