Motocikla M-72 vēsture
M-72 ir leģendārs PSRS smagā tipa motocikls. Kā jau lielākā daļa tā laika padomju tehnikas, arī motocikls M-72 bija „nokopēts” no ārvalstu izstrādājumiem, šajā gadījumā tā bija BMW R71 kopija. Mahinācija bija diezgan vienkārša – valdība anonīmi iepirka 5 BMW R71 motociklus, uz kuru bāzes arī uzkonstruēja M-72. Motociklu M-72 ražošana sākās 1941. gadā Maskavas Motociklu rūpnīcā. Procesu vadīja N.P.Serdjukovs, kurš pirms tam stažējās Vācijā, BMW rūpnīcā. PSRS tajā laikā nebija sastopama situācija, kad viena ražotne varēja radīt gatavu produkciju no sākuma līdz galam, tāpēc dažādas rezerves daļas priekš M-72 tika piegādātas no visas Padomju Savienības: dzinēji – ZIS rūpnīca, pārnesumu kārbas – KIM (mūsdienu AZLK), savukārt, kardānus un blakusvāģus piegādāja GAZ rūpnīca. „M” nozīmēja Maskava. Motocikla ražošanu akceptēja pats Staļins. Vadība plānoja attīstīt ražotni Harkovā un Ļeņingradā, bet tad 2. Pasaules karš skāra PSRS teritoriju, kas mainīja visus plānus. Tāpēc 1942. gada 25. februārī M-72 motociklus sāka ražot Irbitā. Sākumā visi motocikli tika nodoti vien armijas vajadzībām, bet jau 1954. gadā parādījās civilā versija. Motocikls tika izlaists visu kara periodu un arī pēc tā, līdz pat 1961. gadam M-72 plaši izmantoja kā aktīvās kara darbības zonās, tā arī ārpus tām. M-72 rekomendēja sevi kā uzticamu un neaizstājamu motociklu. Vēlāk šī motocikla rāmi un dzinēju izmantoja jaunā modeļa URAL M-63 radīšanā. M-72 varēja aprīkot ar Degtarjova DP-27 ložmetēju. Tas bija uzmontējams ar stiprinājumiem pie speciālas grozāmas plātnes, kas atviegloja tā transportēšanu un ļāva šaut no ložmetēja arī kustībā. Cauruļveidīgie kronšteini blakusvāģa priekšpusē un mugurpusē, kuros stiprinājās šīs grozāmās plātnes (вертлюг), ļāva šaut gan uz frontālajiem mērķiem, gan pa mērķiem aizmugurē. Ļoti ierobežotā skaitā armijai tika piegādāti ar uzlaboti M-72, ar mīnmetēju blakusvāģa korpusa vietā, kas bija izgatavots no koka vai aviācijas finiera. Kā arī motociklam bija uzkārtas somas, kurās pārvadāt munīciju. Katrs M-72 motocikls bija aprīkots ar ieročiem, tāpēc to klasificēja kā „bruņutehniku”. Padomju mašīnbūves vēsturē M-72 kļuva par ilgdzīvošanas, progresīvas konstrukcijas un pilnveidotas tehnoloģijas piemēru. 1953. gadā IMZ sāk M-72 motociklu eksportu. Pārsvarā tos piegādāja uz attīstītajām valstīm un Austrumeiropu: lielākā daļa tika iepirkti armijas un policijas vajadzībām. Kopš 1954. gada motociklus Padomju armijai sāka piegādāt KMZ (Kijevas Motociklu rūpnīca). Tā modeļa K-750 konstrukcija bija gandrīz pilnīgi identiska M-72. Logotips Uz motocikla M-72 logotipa ir attēlota sarkana zvaigzne, kas simbolizēja Padomju varu tajos laikos, motocikla nosaukums – M-72 (kur burts „M” apzīmē Maskavu) un abriviatūru IMZ, kas nozīmē Irbitskas Motociklu rūpnīca.
